Project Description
Ir zināms, ka dzinēju jaudas dubultošana nerezultējas kuģa ātruma divkāršošanā. Katra nākamā ātruma mezgla sasniegšanai ir jāpieliek milzu pūliņi, jo lielākā dzinēju jaudas daļa tiek patērēta, lai pārvarētu viļņu pretestību, kuģim pārvietojoties ūdenī.
Kuģu būvētāji jau sen saprata šīs parādības būtību un atzina, ka mainīt situāciju var vienīgi paceļot kuģa korpusu virs ūdens. Šāds risinājums tika pielietots, būvējot kuģus ar zemūdens spārniem. Risinājumam bija vairākas priekšrocības, un to veiksmīgi izmantoja nelielu kuģu konstrukcijā. Līdzīgs risinājums izmantots, būvējot kuģus ar gaisa spilvenu un ekranoplānus.
Bija arī citas parametru “dzinēja jauda – kuģa ātrums” optimizēšanas shēmas, piemēram, novietojot galvenos dzinējus un degvielas tvertnes zemūdens korpusa daļā, kura ir izveidota torpēdu formā, kas nodrošina ievērojamu hidrodinamiskās pretestības samazināšanu. Šāda konstruktīvā shēma saucās SWATH (Small Water-plane Area Twin Hull) tehnoloģija. Eiropā šī veida kuģu būvniecības līdera pozīcijā atrodas vācu firma ABEKING & RASMUSSEN no Hamburgas. Tā ik gadu uzbūvē līdz 15 šī veida kuģu. Tie lielākoties ir dienestu, loču un vides kontroles kuģi. Militāru kuģu konstrukcijā SWATH tehnoloģija līdz šim netika izmantota.
Ir zināms, ka mazo valstu armijas un flotes bieži tiek izmantotas kā sava veida izmēģinājumu poligons, lai veiktu jaunu militāru tehnoloģiju, ideju un organizatorisku pasākumu pārbaudi, tostarp arī jaunu perspektīvu bruņojuma veidu pārbaudi.
Latvija ir jūras valsts. Lielākā tās ekonomikas daļa ir tieši vai netieši atkarīga no jūras un tranzīta, tāpēc kuģošanas drošības nodrošināšana savos ūdeņos ir viena no Latvijas valsts prioritātēm, kā arī starptautisko saistību priekšmets. Un tieši Latvijas Jūras spēki kļuva par pionieriem SWATH kuģu pielietošanā jūras spēku vajadzībām. SWATH tehnoloģijas izmantošanas idejas tapšanas procesā un tehniskā uzdevuma izstrādē piedalījās vairāki Latvijas jūras spēku virsnieki: Nacionālo bruņoto spēku komandieris, viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots, Jūras spēku komandieri – jūras kapteinis Ilmārs Lešinskis un jūras kapteinis Aleksandrs Pavlovičs, Jūras spēku štāba priekšnieks, komandkapteinis Andrejs Zvaigzne, Krasta apsardzes dienesta priekšnieks, jūras kapteinis Hermanis Černovs.
Pieredzējuši virsnieki, kuri labi pārzina militārā dienesta specifiku Baltijas jūrā un tur cieņā labākās Latvijas jūrnieku tradīcijas, tieši šie cilvēki kļuva par SWATH kuģu pielietošanas Latvijas jūras spēku vajadzībām koncepcijas autoriem.
Kuģi būvēja pēc shēmas “ķīli augšup”. Pēc pirmā būvniecības etapa pabeigšanas korpuss tika pagriezts un darbi turpinājās – būvēja klāja virsbūves, uzstādīja kuģa iekārtas. Divus MAN D2842 dīzeļus uzstādīja “torpēdās” montāžas laikā. Galvenie dzinēji tika aprīkoti ar reversa reduktoriem, kas nodrošina atpakaļgaitas laidenu pārslēgšanu. Divus Volvo dīzeļģenerātorus montēja jau augšējā virsbūvē.
SWATH tipa kuģu jūras spēja ir līdz 5 ballēm un tie stabili pārvietojas sabangotā jūrā. Kuģis ir aprīkots ar visu nepieciešamo astoņu komandas locekļu darbam. Viena kuģa būvniecība ilgst pusotru gadu. Militārajam kuģim ir jāpilda dažādi uzdevumi, tāpēc jaunos kuģus aprīkoja ar stiprinājumiem, kas paredzēti nomaināmo konteineru-moduļu ar dažādu aprīkojumu stiprināšanai. Tie var būt bruņojuma, ūdenslīdēju aprīkojuma un cita veida moduļi.